22.maijā noslēdzās mana vizīte uz Dāniju Erasmus+ mobilitātes projekta „Karjeras konsultantu apmaiņa Eiropā” ietvaros, kur man bija iespēja iepazīties ar priekšlaicīgas izglītības pamešanas mazināšanas sistēmu Dānijā (Prevention of drop-out).
5 dienas, 8 izglītības iestādes, 12 kolēģi no Somijas, Spānijas Grieķijas, Igaunijas, Francijas un neskaitāmi atklājumi.
Cik bieži, pieminot Skandināvijas pieeju un pieredzi, man ir gadījies dzirdēt: “nu ko tur var teikt, tā taču Dānija…”. Un reizēm šim viedoklim ir viegli piekrist. Taču vizītes dienās aizdomājos – vai tiešām Dānijas atbalsta jomas spēks ir sistēmā? Vai tomēr šīs sistēmas pamatā ir vienkāršie cilvēki ar cilvēcīgo attieksmi?
Formāli, viss tiešām izskatās pārdomāti un sakārtoti. Atbildība par karjeras konsultēšanu Dānijā ir novirzīta no skolām uz neatkarīgo un profesionālo institūciju tīklu un notiek 2 līmeņos. Par pāreju no pamatizglītības uz vidējo izglītību rūpējās 53 jauniešu konsultatīvie centri. Šie konsultanti brauc uz skolām, strādā grupās un individuāli. Posmā starp vidējo (vidējo profesionālo) un augstāko izglītību darbojās 7 reģionālie konsultatīvie centri, kas konsultē par visām augstākās izglītības programmām Dānijā.
Neatkarība karjeras konsultēšanā, kā piemin Dāņu kolēģi, ir gan jauniešu, gan valsts interesēs, tāpēc konsultanti nav piesaistīti konkrētajām skolām vai universitātēm. Kaut arī katrā skolā vai augstskolā ir arī savi konsultanti, kas rūpējās par jauniešu iekļaušanu, panākumiem un labsajūtu, savlaicīgi pamanot un iesaistoties atbiruma problēmas risināšanā.
Vairākās izglītības iestādēs tiek piedāvātas atbalsta grupas dažādu riska grupu cilvēkiem un šo grupu spektrs ir ļoti plašs. Tās ir dažādas etniskās minoritātes, iebraucēji, dažāda vecuma puiši, jaunās māmiņas, bāreņi, vientuļie cilvēki, jaunieši no nabadzīgajām ģimenēm, jaunieši ar atkarībām, dažādām psihiatriskajām diagnozēm un citi. Atbalsta mērķis ir ļaut šiem cilvēkiem izjust piederību un atbalstu, piedzīvot sava darba vērtīgumu, tādā veidā paliekot izglītības sistēmā.
Daudz uzmanības tiek pievērsts individuālām konsultācijām valodā, matemātikā, lasīšanā un rakstīšanā, tādejādi noturot sistēmā jauniešus ar akadēmiskās mācīšanās grūtībām.
Mēģinot izprast Dāņu atbalsta sistēmu, vairākkārt dzirdējām, ka ļoti svarīgs atbiruma mazināšanas elements ir pedagogu iesaistīšanās. Tā vēsturiski ir raksturīga Dāņu sabiedrībai, kur konsultēšanas un atbalsta kultūra nāk tieši no skolotājiem. Piemēram, skolotāji un pasniedzēji bieži darbojās kā audzēkņu personīgie mentori, kas vismaz divas reizes semestrī personiski aprunājās ar skolēnu par to kā viņam iet mācībās. Tālāk darbā var tikt iesaistīts psihologs, logopēds, sociālais darbinieks utt.
Tiekoties ar Dāņu kolēģiem, prātā paliek ne vien smalki izstrādātā sistēma un skaistie cipari, bet mazie darbi vai vārdi, kas ieliek ciparos dzīvību.
Piemēram, no Orhusas Ražošanas skolas konsultanta dzirdēts jautājums – varbūt nevis es tagad domāšu kā man no tevis slēpt mantas, bet domāsim kā izdarīt, lai tu manas mantas neņemtu?
Cita konsultante, no Tehniskās ražošanas skolas piemin, ka situācijās, kad viņa nodod informāciju par skolēnu citam kolēģim, to dara skolēna klātbūtnē, lai tā jau dzīvē “sistie” jaunieši jūtās droši un respektēti.
Atbiruma mazināšanā ar savu attieksmi ne reti iesaistās arī citi darbinieki. Kādam skolēnam palīdz noturēties mācībās arī tas, ka skolas pavārs laikus ir pamanījis, ka jaunietim nav ko ēst un sarūpējis siltās brokastis.
Pavisam aizkustinošs likās stāsts par Tehniskās ražošanas skolas audzēkni no sociāli nelabvēlīgas vides, kas uzsāka mācības un guva panākumus, kamēr neatgriezās no brīvlaika ar pilnīgi notetovēto seju. Mirklī, kad pašvaldības pārstāvji gribēja jaunieti no skolas atskaitīt, vecākie kolēģi-mentori iestājās pret to, uzsverot, ka puiša darba kvalitātes tas neietekmē. Puisis palika mācībās, kaut arī no šiem pašiem kolēģiem dabūja pamatīgu vīru brāzienu.
Noslēdzot vizīti domāju – vai šī rūpīgi pārdomāta un izplānota sistēma varētu pastāvēt bez pavisam vienkāršas, dzīvās uzmanības?