Marta vidū vienas nedēļas garumā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā guvu pieredzi un iedvesmu programmas “Academia” ietvaros. Esmu pateicīga LKAAA un savai darbavietai par iespēju izmantot Erasmus + mobilitātes piedāvājumu pieredzes dažādošanai.

Tā kā ikdienā strādāju Nodarbinātības valsts aģentūrā par projekta “Jauniešu garantija” karjeras konsultanti, tad LKAAA apstiprinājums šī gada vizītei ar vienojošo tēmu “Pāreja no izglītības uz darba tirgu” pilnībā atbilda gan manām profesionālajām vajadzībām, gan ekspektācijām par citiem ieguvumiem.

“Academia” karjeras praktiķu pulciņš šoreiz nebija liels – kopā bijām septiņas dalībnieces, kuras pārstāvēja Latviju, Vāciju, Franciju un Somiju. Viesmīlīgās namamātes lomā bija Sabina Škarja, Euroguidance un EURES koordinatore Slovēnijas nodarbinātības dienestā. Nedēļas gaitā apmeklējām dažādas karjeras atbalstu nodrošinošanas institūcijas, tāpēc ieguvumi un atziņas vizītes laikā tiks atspoguļoti tādās kā pārdomu pieturās.

1. pietura – Cilvēki Personības pievilcīguma un vieduma nozīmīgums

Vizītes laikā atklāju sev vēl iemācāmas kvalitātes, jo lielākā vizītes vērtība bija satiktie savas darbības jomas profesionāļi, viņu azarts un viņu izdoma, lai bezdarbnieka jeb darba meklētāja ikdienu un turpmākās karjeras plānošanu pārvērstu pasākumā ar plus zīmi.

Savā ziņā audzinoša bija Nodarbinātības dienesta karjeras konsultanta Pētera Gabora nodarbība, kurā viņš dalījās pieredzē par to, kā pasniegt informāciju cilvēkam, kurš reģistrējas Nodarbinātības aģentūrā un kā vēlāk strādāt ar šo cilvēku, lai transformētu šī klienta attieksmes pret darba meklēšanu vai savu (ne)varēšanu. P. Gabors uzskata, ka informācija jāsniedz mazās un ļoti kvalitatīvās “devās”, piemēram, dienestā reģistrētam cilvēkam nav jācenšas visu aģentūras piedāvājumu pasniegt vienā apmeklējuma reizē, bet labāk “klientam iedot 2-3 lietas”. P. Gabors patulko kādas domas no sagatavotiem bukletiem, kuros informācija izklāstīta vieglā, saprotamā veidā. Viņš un viņa kolēģe Lidija Batiča, kura ikdienā ir karjeras konsultante un paralēli strādā arī ar darba devējiem, vada nodarbību ciklu jeb “Citādās darbnīcas” ilgstošajiem bezdarbniekiem. Interesanti ir tas, ka šīs nodarbības ir tik pieprasītas, ka tiem, kuri darbnīcās vēlas piedalīties, ir jāgaida rindā. Pirms dalības pasākumā jātiekas ar karjeras konsultantu. Šādas darbnīcas notiek divreiz gadā un tās sastāv no 5 sesijām. “Citādās darbnīcās” bezdarbnieki tiekas 1x nedēļā un šī katra sesija ilgst aptuveni 2 stundas. Ieguvums ir cilvēku izmainītais paštēls, atziņas par savām attieksmēm, ko gan ar vizualizāciju, gan ar konstruktīvisma metodēm, gan ar citām aktivitātēm grupas darbā klienti atklājuši paši par sevi. Apmierināti esot gan minēto konsultantu „bosi”, jo paaugstinājies nodarbinātības reitings – ak, nepielūdzamā statistika un rādītāji jebkurā valstī! - gan apmierināti ir paši klienti. P. Gabors dāsni dalās ar mums izmantojamos instrumentārijos un jebkurš karjeras praktiķis var apskatīt un sagatavot līdzīgas nodarbības, apmeklējot http://spletisvojokariero.si, kur materiāls un skolotāja rokasgrāmata pieejama arī angļu valodā.

Gan Pēteris, gan Lidija izstaro to drošību un mieru, kas savukārt iedrošina klientus, jo P. Gabors un viņa kolēģe, kā arī citi Nodarbinātības dienestā satiktie darbinieki uzsver, ka pēdējos gados arī formālās institūcijās, resp. tādās kā Nodarbinātības dienests arvien atklātāk runā par to, “ko Tu patiešām vēlies sasniegt/darīt”.

Personības starojuma un neizsīkstošā enerģijas lādiņš vēl ilgi turpina urdīt pēc Ļubļanas Metropolitēna bibliotēkas apmeklējuma, kurā satiekam, manuprāt, unikālu sievieti – Lili Pahoru. Kad viņa ar smaidu sejā stāsta, kā uzsākusi darbu bibliotēkā, krasi mainot nodarbinātības jomas, tad saproti, ka tas ir tas „garainis”, kuru piemin I. Ziedonis un kas veicina vārīšanos. Pirms 20 gadiem viņa sākusi darbu bibliotēkā ne kā karjeras konsultante, drīzāk kā mārketinga speciāliste, kas piesaistītu bibliotēkai plašāku klientu loku. Tomēr viņas enerģija, izdoma un neatlaidība ir izveidojusi Ļubļanas bibliotēku par savdabīgu magnētu tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ karjeras atbalstu nevēlas saņemt Nodarbinātības dienestā. Pati L. Pahora sadarbojas ar Nodarbinātības dienestu, par ko galu galā liecina arī mūsu vizīte. Viņa reizē veic sociālo uzņēmējdarbību, viņa ir dzīves skolotāja bezdarbniekiem un citiem, jo neformāli māca atgriezties darba tirgū. Arī tiem, kuri jūtas nepārliecinoši IKT jomā, tiek sniegts atbalsts un padoms – to gan dara L. Pahoras kolēģe. Cilvēki, kuri atbalstu un konsultācijas saņēmuši, šo informāciju nodod paziņām, tāpēc cilvēku interese un vajadzība apmeklēt Lili un bibliotēku turpinās. Tādējādi viņa gudri paveikusi divas lietas – pirmkārt, bibliotēka ir “apdzīvota”, un bibliotēkas apmeklējuma reitingi aug, cilvēki šeit iegriežas gan pēc padoma un reizē iegūst pieejamību citiem vajadzīgiem resursiem, otrkārt, tiek sniegts konsultatīvs atbalsts, turklāt L. Pahora organizē pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem, un uz šiem pasākumiem kā „saldais ēdiens” tiek uzaicināts kāds slavens cilvēks, kurš šai sadarbībai piedevām ir piekritis bez atlīdzības. Tāda atvērta mācīšanās telpa, kā saka Lili.

Tāpat ikviens pamana Petras Šešerko - Viličnjak, karjeras konsultantes no Slovenske Konjice – Zreče Skolu centra, laipnību, viesmīlību un vēlmi, pat degsmi dalīties savā un kolēģu piedāvājumā un panākumos. Petra šeit konsultē ģimnāzijas jauniešus, kā arī jauniešus, kuri mācās Profesionālajā vai Tehniskajā skolā, toties viņai ir prieks par to, ka arī pilsētā ar 5000 iedzīvotājiem karjeras atbalsts tiek nodrošināts visos līmeņos. Viņas kolēģes Brigita un Patrīcija attiecīgi pastāsta par Pieaugušo izglītību, NVQ jeb Nacionālās Profesionālās kvalifikācijas (National Vocational Qualification) iegūšanu un par pasākumu organizēšanu jaunajiem uzņēmējiem.

Neparasta ir vienkāršība un sirsnība Mitkas acīs, kad viesojamies PUM (Zavod Bob), kas facebook .com vietnē skatāms kā kopienas centrs. Tā ir nevalstiska organizācija, pārejas vieta starp, piemēram, starp jaunieša pārtraukto izglītību un nākamo mācību vai darba vietu, jo te nestrādājoši jaunieši mācās to, kas viņus interesē – mūziku, teātra mākslu, animāciju, video filmēšanu un citas lietas. Par PUM zina vecāki, skolotāji un karjeras speciālisti ne tikai skolās, bet arī Nodarbinātības dienestā. Oficiālais organizācijas tulkojums skanētu “Projektu mācīšanās jauniešiem” (Project learning for young adults), bet galvenais ir tas, ka te strādā tādi fanātiķi kā Mitka, kuras smaids nenodziest ne brīdi, kad viņa stāsta gan par pieejām jauniešu atrašanā – „mēs uzrunājam viņus ielās” un „dodamies uz vietām pilsētā, kur jaunieši pulcējas”, gan par mācību procesu un nedaudz aizbilstamajiem, gan par projektu rakstīšanu un finanšu piesaisti. Tā ir bezpeļņas organizācija, kura Ļubļanā darbojas jau no 2008. gada un līdzīgas skolas ir visā Slovēnijā. Pēc viena gada šajā skolā jaunietim ir vairākas izvēles – atgriezties iepriekšējā skolā, sākt strādāt jeb uzsākt mācības citā skolā.

Galvenais, kas vieno šos speciālistus, ir mīlestība uz veicamo darbu, kas visai „lipīgi” pāriet uz konsultējamajiem un arī uz ciemiņiem – tādiem kā mums.
 

2. pietura – Darba devēji
Darba tirgus ir tepat tuvumā

Vairākas dienas ciemojoties Nodarbinātības dienesta dažādās struktūrvienībās, nācu pie secinājuma, ka darba devēji un dienesta darbinieki strādā daudz ciešākā sazobē, salīdzinot ar, piemēram, līdzīga darba organizāciju Latvijā. Gan Z. Šlibaras un M. Zupančiča prezentācijā uzzinām, ka skolēniem katru novembri ir iespēja apciemot savā apkārtnē esošos uzņēmumus “Nodarbinātības dienas” ietvaros, tādējādi sabiedrība tiek informēta par profesijām, kurās šobrīd trūkst darbaroku. Interesanti, ka arī vecāki var doties līdzi saviem bērniem. Brigita Vončina, kura pēdējos gados koordinē sadarbību ar darba devējiem, skaidro, kā izdevies lauzt negatīvos stereotipus, kuri darba devējiem bija izveidojušies par klientiem, kuri atsūtīti no aģentūras. Viņa paskaidro, ka pretstatā iepriekšējo trīs un vairāk gadu periodam, tagad darba devēji ir iesaistīti klientu atlasē un sagatavošanā konkrētai vakancei, jo viņiem izveidots dienests “Vienas pieturas aģentūra” (A one-stop-shop). Šeit viņi, piemēram, var ne tikai informēt par trūkstošām vakancēm vai speciālistiem, bet arī pieteikt kursus darbinieku apmācībai, kuri notiks pēc viņu pasūtījuma (tailor-made programmes). Darba devēji šajā aģentūrā uzzina par dažāda veida atbalsta programmām uzņēmējiem, ja viņi, piemēram, pieņems darbā ilgstošos bezdarbniekus vai cilvēkus, kuri vecāki par 50 gadiem. Te viņi saņem psihologa un jurista konsultācijas. Darba devēju vajadzībām tiek organizēts konkurss “Nodarbinātības izaicinājums” (Employment challenge), kurā piedalās ir Nodarbinātības dienestā reģistrētie bezdarbnieki. Konkursa uzvarētāji ir garantija darba devējam, ka viņš saņēmis labāko kandidātu uz vakanci. Ar darba devējiem strādā 15 karjeras konsultanti, un katram ir savi uzņēmumi, ar kuriem viņi regulāri sadarbojas. Tā kā Slovēnijā karjeras konsultantiem nav speciālas augstskolu mācību programmas, tad viņiem bieži ir dažādas iepriekšējas izglītības, tāpēc ir vērtīgi, ka sadarbībā ar darba devējiem ir labi jāpārzina viena tautsaimniecības nozare. Attiecībā uz vakanču reģistrēšanu Nodarbinātības dienestā, tas noteikti ir jādara publiskā sektora uzņēmumiem un institūcijām, bet pārējie uzņēmumi to dara pēc vēlēšanās. Kad viesojamies Nodarbinātības dienesta Karjeras centrā, tad uzzinām, ka darba devēji labprāt iesaistās un piedalās arī īsajos apmācību moduļos, piemēram, ierodas uz kursu “Darba intervija” un simulē reālas darba pārrunas.

3. pietura – Izglītība Mācīšanās visa mūža garumā

Uzrakstot šo frāzi, apzinos, ka Slovēnijā tie nav tikai vārdi, jo mācīšanās nozīmīgums un vērtība iedzīvināta katrā cilvēka dzīves un karjeras posmā. Pēc Celjes medicīnas vidusskolas apmeklējuma rodam apstiprinājumu, ka tehniskajās un profesionālajās skolās tiek likts lielāks akcents uz praktiskām prasmēm. To pastāsta pašas audzēknes, kuras mācās medmāsas, medmāsas asistenta un kosmētiķa programmās, kā arī to netieši stāsta skolas mācību klašu aprīkojums, kurās vide maksimāli pietuvināta īstai darba videi, turklāt te var mācīties un mācās cilvēki ar īpašām vajadzībām. Šajā skolā ir arī Pieaugušo izglītības centrs, kurā apgūstamas formālas un neformālas izglītības programmas, kur pirmās atšķiras ar to, ka to absolventi kārto Nacionālo kvalifikācijas eksāmenu. Prezentāciju skaitļi par zemo izglītības pārtraukušo skolēnu skaitu (Slovēnijā - 4 %, Latvijā – 12%) un augstie koeficienti augstskolu studentu skaita rādītājos runā paši par sevi – izglītība šajā valstī ir cieņā ne tikai likuma burtos. Ērtas un pārskatāmas ir pārejas no viena izglītības līmeņa uz otru, piemēram, ja jaunietis mācījies 3-gadīgajā programmā (Vocational school), bet vēlāk tomēr plāno studēt universitātē, tad viņam tikai jāturpina mācības 2-gadīgajā programmā, jānokārto General Matura, un – dodies studēt!

Studiju vilinājumu sajutu arī personīgi, jo kas gan varētu attiekties no iespējas studēt, piemēram, arhitektūru bez maksas, ja augstskolu programmas ir valsts finansētas. Par augstskolu rosīgo studiju dzīvi un arī praktisku atbalstu labi izglītotajiem augstskolu absolventiem vairāk uzzinām Ļubļanas universitātes Karjeras centrā, kur tiekamies ar divām jaukām, sevi cienošām un labi izglītotām jaunām dāmām Maju un Aleksandru. Karjeras centra misija ir būt par saikni starp daudzsološiem kandidātiem un labiem darba devējiem. Karjeras centrs ar dažādām aktivitātēm, tādām kā karjeras dienām fakultātēs, darbnīcām par pieteikšanos starptautiskiem projektiem un mobilitātēm, kopīgiem pasākumiem ar visveiksmīgākajām Slovēnijas kompānijām, karjeras nometni vasarās, atvērtu festivālu Elevator Pitch Festival un daudzām citām aktivitātēm tad arī piedāvā studentam kļūt par šo daudzsološo kandidātu darba tirgū. Un tāpat kā Latvijā, arī šeit karjeras konsultantiem ir svarīgi, lai studenti studiju laikā nepiestrādā par viesmīļiem, bet iegūst atbilstošu darba pieredzi.

4. pietura – Slovēnija tūrista perspektīvā

Lai manas vienas nedēļas iespaidi lasītājam nekļūtu pārāk nogurdinoši, teikšu īsi un kodolīgi – te ir viss, ko sirds var kārot! Tie, kurus fascinē kalni, kuriem patīk būt dabā, to var atrast pat salīdzinoši netālu no galvaspilsētas centra – Tivoli parkā, aiz kura jau sākas īsteni meži, kuros ir privātmāju rajoni. Tie, kuri vēlas baudīt vairāku gadsimtu arhitektūras pērles, to bagātīgi saņems Ļubļanā un ārpus tās. Dažādas citādas tūristiem domātas izklaides rodamas dabas parkos, alās, vīna darītavās, mega lielveikalu piedāvājumā – viss atkarīgs no tūrista vajadzībām un interesēm, tā kā Slovēnija ir īstā vieta, kur doties atvaļinājumā, ja vēl neesat tur bijis. Jūs varat būt pārliecināti, ka slovēņu viesmīlība un rūpes tiks arī jums!

Aira Klampe - Mg. Sc.educ.
Projekta “Jauniešu garantija” karjeras konsultante NVA Liepājas filiālē, asistente Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē