Kad rodas iekšēja nepieciešamība kaut ko pamainīt savā profesionālajā darbībā -
rast jaunas pieejas, paplašināt savu redzesloku, piedalīties viedokļu un pieredzes apmaiņā, tad labs ieteikums, ko ņemt vērā, ir doties mācīties. ES Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas projekts ACADEMIA piedāvā šādu iespēju, un es to izmantoju, piesakot savu dalību. Gūtā starptautiskā pieredze attaisnoja manu mērķi un deva iedvesmu uz darba lietām un personīgo izaugsmi skatīties mazliet citādi.

Dažādi galamērķi, bet izvēle - viena

Izlemjot pieteikt dalību ACADEMIA programmā, īpašu uzmanību pievērsu programmas piedāvātajiem galamērķiem, uzņemošo organizāciju sagatavotajiem aprakstiem. Ņemot vērā agrāk pieredzētās, pozitīvās starptautiskās pieredzes citās programmās, centos izvēlēties tās trīs uzņemošās organizācijas, kuru piedāvātās tēmas ir vissaistošākās manam darbam, pārstāvētajai institūcijai. Kā papildus motivators dalībai bija iespēja iziet sagatavošanas kursus svešvalodu prasmju nostiprināšanai, ko ar lielu interesi arī izmantoju. Labprāt apgūstu, pilnveidoju un pielietoju svešvalodu zināšanas un prasmes.

Gatavošanās un konkurss

Pieteikuma gatavošana, iepriekš izpētot programmas saturu, prasīja laiku un rūpību, kas vēlāk vainagojās ar saņemtu apstiprinājumu par došanos vizītē. Turpinājumā, esot jau vizītē un apspriežot ar lielo valstu pārstāvošiem kolēģiem katra dalībnieka ceļu līdz dalībai programmā, noskaidrojās, ka mazās valstīs (kā Latvija) ir lielākas izredzes tikt izvēlētiem dalībai programmā. Lielās valstīs konkurss ir lielāks, un pieteikšanās sistēma mēdz būt komplicētāka. Līdz ar to, tie karjeras konsultanti Latvijā, kuri ir dzirdējuši par ACADEMIA programmu, bet vēl šaubās, vai nākamā aicinājumā pieteikt savu dalību, varu iedrošināt tomēr pamēģināt.
 

Diskusiju tēma kā vadmotīvs

No trim izvēlētajām uzņemošajām organizācijām, guvu akceptu doties uz Luksemburgu, kas no manis izvirzītajām prioritātēm bija pirmajā vietā. Mani saistīja iespēja padziļināt savu izpratni par studentu atbiruma problēmu (drop-out) un tās mazināšanas aktivitātēm (drop-out prevention), kas tika izvirzīta kā centrālā diskusiju tēma vizītei. Vizītē bija iespēja dalīties pieredzē, diskutēt ar citu valstu dalībniekiem – diviem somiem, francūzi un Francijā strādājošu vācieti.

Dažādas pieredzes - dažādi stāsti

Daudzas vizītē skatītās prezentācijas un diskusijas tika organizētas ar mērķi iepazīstināt vizītes dalībniekus ar Luksemburgas izglītības sistēmu. Pieredzētais rosināja domāt par to, ka izglītības sistēmas veidošanu, konceptu var ietekmēt vairāki šķietami nesaistīti aspekti, piemēram, valsts sociālekonomiskais, ģeogrāfiskais stāvoklis. Iepazīstot Luksemburgas izglītības struktūru un ar to saistīto atbalsta sistēmu, daudzviet īpaši tika izcelta šīs valsts lieluma, ģeogrāfiskā novietojuma, vēstures ietekme. Luksemburga ir maza valsts, un 43.8% no Luksemburgā strādājošajiem nav šīs valsts pilsoņi. Valsti teritoriāli ieskauj Francija, Vācija un Beļģija. Vēsturiski kaimiņattiecības ar šīm valstīm ir ietekmējušas to, ka Luksemburgā dzīvojošie, strādājošie pārvalda vairākas valodas – luksemburgiešu, vācu, franču un angļu. Tas skaidro to, kāpēc Luksemburgas izglītībā īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādu valodu apguvei un to zināšanu līmenim skolās. Zināma savstarpējā ietekme izglītībā ir gūta arī no Vācijas, jo abās valstīs sistēma ir līdzīgi veidota. Bērniem Luksemburgā 12 gadu vecumā tiek noteikts to prasmju un zināšanu līmenis un piedāvāts konkrēts turpmākās iegūstamās izglītības ceļš. Pārorientēties uz citu jomu no šī ceļa ir sarežģīti. Ne visi jaunieši tiek novērtēti ar tādiem rezultātiem, kas ļautu tiem mācīties vidusskolā, kur nonāk skolēni, kuri guvuši visaugstākā snieguma vērtējumu. Līdz ar to jau agrīni skolēni, viņu vecāki vai aizbildņi aizdomājas par karjeras plānošanu un tie, kuri nevēlas mācīties arodskolās, koledžās – par konkurenci. Tie jaunieši, kuriem neizdodas iekļauties vai kuri nevēlas būt Luksemburgas (bezmaksas) izglītības sistēmā, mēdz doties uz privātām (maksas) skolām vai mācīties uz kaimiņvalsti - Beļģiju, kur izglītības sistēma ir atšķirīga. Īpaša uzmanība Luksemburgā tiek veltīta arī sociālās iekļaušanās jautājumiem. Līdz ar lielo skaitu iebraucēju tiek veikti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus iebraucēju socializēšanās jautājumu risināšanai, piemēram, bērni jau bērnudārza vecumā sāk apgūt luksemburgiešu valodu. Savukārt, skolā bērni apgūst arī visas pārējās valodas – vācu, franču, angļu. Katrs bērns, kurš kādu iemeslu dēļ atbirst no izglītības sistēmas, tiek individuāli uzrunāts un kopā ar viņu vai viņa vecākiem tiek meklēts un nodrošināts optimāls sociālais atbalsts.

Kad teorija „satiek” praksi

ACADEMIA programmas neatņemama sastāvdaļa ir ne vien prezentācijas un dalīšanās savā pieredzē, bet arī dažādu iesaistīto iestāžu darba iepazīšana, dodoties uz tām un tiekoties klātienē ar jomas speciālistiem. Brauciena laikā izdevās klātienē tikties ar speciālistiem gan no izglītības sektora, gan ar tiem, kuri veic sociālo un konsultatīvo darbu valsts iestādēs. Uzklausot luksemburgiešu izglītības sistēmā strādājošos satiktos cilvēkus, radās sajūta, ka arī Latvijā ir dažas līdzības ar to situāciju, kāda ir Luksemburgā, kaut arī izglītības sistēmas Latvijā un Luksemburgā ir diezgan atšķirīgas. Piemēram, dzīvojot mazā valstī, cilvēkiem ir jābūt elastīgiem - jāspēj runāt dažādās valodās, tajā pat laikā nezaudējot savu identitāti, kultūru. Sociāli atbalstošas vides radīšanai Luksemburgā tiek uzskatīts par svarīgu dot iespēju cilvēkiem jau no agra vecuma sazināties vismaz vienā kopīgā valodā. Ja Latvijā ir diskusijas par to, kā tuvināt latviešu valodā runājošos ar krievu valodā runājošajiem, tad Luksemburgā šis uzdevums ir vēl komplicētāks. Tomēr veidojot izglītības sistēmu, šķiet, nav viena ideāla modeļa visiem – katrā valstī šis modelis ir jāpielāgo tās apstākļiem. Attiecībā uz sociālā atbalsta nodrošināšanu, konkrēti - jauniešu atbiruma skaita mazināšanas aktivitātēm, Luksemburgā šo darbu veic dažādas iesaistītās puses kompleksā veidā. Uzdevuma centrā ir nevis cilvēku grupa, bet gan indivīds, ar kuru tiek veidota atsevišķa komunikācija, meklēts risinājums. Vecāko klašu jauniešiem ir izstrādāta jauna metode testa veidā, ar kuras palīdzību iespējams laikus pamanīt problēmsituācijas – gadījumus, kad kāds jaunietis ir uz robežas – palikt skolā vai pamest to. Ar šo metodi iespējams arī pētīt kādu prasmju nepietiekamība biežāk ir saistīta ar atbiruma problēmu. ACADEMIA programmas ietvaros bija iespēja izmēģināt šo testu un iepazīties ar to saistītās veiktās izpētes rezultātiem. Kopumā, domājot par jaunieša atbiruma mazināšanas aktivitātēm, viens no svarīgākajiem secinājumiem pēc vizītes ir tāds, ka profilaktisku aktivitāšu veikšana ir tik pat nozīmīga, cik problēmas detalizēta izpēte un sociālā atbalsta nodrošināšana problēmas seku periodā.

Marta Rubīna - ACADEMIA 2013 dalībniece